Koncertdārzs „Pūt, vējiņi!”

70. un 80. gados koncertestrāde “Pūt, vējiņi!” un festivāls “Liepājas dzintars” vairs nav iedomājami viens bez otra. Tajā būt bija ne vien gods, bet arī nepieciešamība. Pavisam ātri “Liepājas dzintars” no lokāla pašmāju konkursa pārvērtās par visas Latvijas estrādes mūzikas spoguli, padarot atpazīstamus jaunos talantus arī tālu aiz mūsu valsts robežām. “Pūt,vējiņi!” skatuvi steidza iekarot radošā jaunatne, neformālo kustību pārstāvji, mūziķi un klausītāji no visas valsts, piešķirot festivālam īpašu, tikai “Liepājas dzintars” raksturīgu brīvības garu un padomju gados tik ļoti nepieciešamo radošās kopības gaisotni. Viņu vidū ir tādi mūziķi kā Imants Kalniņš, Raimonds Pauls Mārtiņš Brauns, Zigmars Liepiņš Aivars Hermanis, Igo, Jānis Lūsēns, Uldis Marhilēvičs, Žoržs Siksna un grupas “Līvi”, “Zodiaks”, “Sīpoli”, “Odis”, “bet bet”, “Prāta vētra”, “The Satellites”, “Time After Time”, “Zig Zag”, “Hospitāļu iela” u.c.

Pēc brīvvalsts atjaunošanas “Pūt, vējiņi!” estrādē ir uzstājušies gandrīz visi latviešu populārās mūzikas izpildītāji, kā arī tādi mūzikas grandi kā Jan Gilan, Slade, Suzi Quatro, Mango Jerry, Kim Wilde, Londonas gospeļu kori u.c. Paralēli, tajā laikā, koncertestrādē notika arī pašmāju zaļumballes, brīvdabas izrādes, koncerti un humora šovi, taču laika zobs estrādes celtnei liek par sevi manīt, un “Pūt, vējiņi!” nākas pacietīgi gaidīt savu atdzimšanu.

2022. gada maijā atklātais, atjaunotais koncertdārzs ”Pūt, vējiņi!” ir ekskluzīva, mūsdienīga kultūrtelpa Liepājā, starp jūru un pilsētas vēsturisko centru – Liepājas Jūrmalas parka teritorijā – plaši un ērti pieejama pilsētas iedzīvotājiem un saistoša tās viesiem.

Tā ir būtiska Liepājas nemateriālā kultūras mantojuma daļa, kam ir nenovērtējama nozīme Latvijas kultūras un mūzikas vēsturē.

Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” ir gan mūsdienīga kultūras norišu vieta Liepājā, gan vienlaikus arī domāšanas veids, mūzikas un brīvības templis. Tas ir simbols jaunajiem laikiem, kur kultūra ir bijusi nozīmīgs instruments Latvijas tautas pašapziņas attīstībā. “Pūt, vējiņi!” ir bijusi un vienmēr būs drosmīga vieta.

Ilgi gaidītā koncertdārza rekonstrukcijas mērķis ir bijis atjaunot vairāk nekā gadsimta senu vasaras festivālu un koncertu rīkošanas tradīciju mūzikas galvaspilsētā Liepājā. Šoreiz jau mūsdienīgākās skaņās un ievērojamākos mērogos.

Jau no maija vidus ceļš uz koncertdārzu “Pūt, vējiņi!” ved pa “Latvijas mūziķu Slavas aleju”, kurā kopumā izvietotas 64 mūziķu un grupu goda plāksnes. No tām 42 ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā, 15 plāksnes esošām un bijušām mūzikas grupām un 7 zvaigznes plāksnes mūziķiem, kas laikā, kad tika izgatavotas šīs “Slavas alejas” zīmes, savus zvaigžņu ceļus min jau aizsaulē. Bet iepretim koncertdārzam izvietots vides objekts un satikšanās vieta „Spoku koks”, pie kura jebkurā diennakts laikā var apsēsties un, nospiežot pogu, klausīties leģendārās latviešu rokgrupas „Līvi” populārākās dziesmas.

Projekta arhitekta Mikus Lejnieka vadībā koncertdārzā ir izbūvēta lielāka koku dēļu skatuve ar akustisko koka paneļu sienām, augstāk pacelts jumts, uzcelta jauna divstāvīga ģērbtuvju ēka, kā arī izveidota ērtāka skatītāju piekļuve koncertdārzam, to integrējot Jūrmalas parka kopējā teritorijā. Savukārt māksliniekiem radīti komfortabli un mūsdienu prasībām un normām atbilstoši apstākļi. Koncertdārza interjers veidots atbilstoši iekštelpu un dārza teritorijas dizaina konceptam, ko izstrādājis arhitekts Agris Padēlis Līns.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 306 438 eiro, tai skaitā ERAF – 800 000 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 35 294 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 1 471 144 eiro.

Projektu īstenoja Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Liepājas latviešu biedrības nams”.

Foto: Publicitātes, autors: Kārlis Volkovskis.