Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Objekta apraksts
Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka vijas cauri Grobiņai līdzās Ālandes upes līkločiem 3 kilometru garumā. Līdzās pastaigu takai neapturami kā laiks plūst Ālandes upe un leģendām apvīti nostāsti, kuri šeit ir zemē, akmenī un vārdos iekalti.
Grobiņas sākotnējā apdzīvotība saistāma jau ar akmens laikmetu, vēlāk, m.ē. I g.t. sākumā, Grobiņas pašreizējā teritorija kļūst par rietumbaltu cilts – kuršu – apdzīvotu vietu. Kurši bija prasmīgi amatnieki, tirgotāji un karotāji. Visspilgtākās liecības par kuršiem vēsta, ka tie bijuši vareni jūras braucēji un veikuši sirojumus Baltijas jūrā. Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kuri saistās ar kuršiem.
Sākot ar 7. gadsimtu, skandināvu ieceļotāji kuršu zemēs pāris gadsimtu laikā izveidoja plašāko skandināvu jūrasbraucēju apmešanās vietu ārpus viņu izcelsmes zemēm. Grobiņā mītošie skandināvi galvenokārt bija no Gotlandes un mūsdienu Zviedrijas centrālās daļas. Vietējo iedzīvotāju kuršu un skandināvu savstarpējās attiecības bija ļoti daudzveidīgas un dinamiskas. Tomēr abas tautas spēja pastāvēt līdzās, laika gaitā viena no otras pārņemot dažādas dzīvesveida un kultūras iezīmes. Tā kā gadsimtu gaitā skandināvu ieceļotāji turpināja uzturēt kontaktus ar izcelsmes zemēm, tagadējā Grobiņa kļuva par vienu no sava laika nozīmīgākajām pirmsvikingu laika diasporas vietām Baltijas jūras austrumu piekrastē. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir uzskatāms par atslēgu unikālai komunikācijas pieredzes maiņai. Grobiņa pirmsvikingu periodā – 7. – 9. gadsimtā – kļuva par agrāko un iespaidīgāko skandināvu aizjūras apmetni Baltijas jūras austrumu krastā.
Par pastāvējušo skandināvu koloniju liecina Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kas ir autentisks un ļoti labi saglabājies skandināvu ieceļotāju jeb pirmsvikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums ir unikāls, tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, un tas nominēts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
Grobiņas arheoloģisko ansambli veido vairāki viena laika arheoloģijas pieminekļi: Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta, Priediena senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Porānu (Pūrānu) senkapi, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Savukārt Ālandes upe kā vienojošs ainavas elements savā ceļā sasaista šīs vēsturiskās vietas un notikumus.
Tāpēc Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu takas viens no sākumiem rodams Grobiņas viduslaiku pilī ar bastioniem. Tās būvniecība saistāma ar 13.gs. vidu – Grobiņas pils kā “hus to Grobin” pirmo reizi minēta vēstures avotos saistībā ar 1263. gada notikumiem, kad Livonijas ordenis uzbrucis Grobiņai un nodedzinājis kuršu koka pili. 1328. gadā Grobiņas pils uzcelta no jauna Ālandes upes labajā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 m no Grobiņas pilskalna jeb Skābarža kalna. Lai gan gadsimtu garumā pils bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums, 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā pils šo funkciju zaudēja un gadsimtu gaitā pārvērtās drupās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies pils viduslaiku mūri, 17.gs. veidotie nocietinājumu bastioni, aizsarggrāvji un stāvinātās nogāzes.
Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un senpilsētu, kas veido 6,24 ha lielu teritoriju Ālandes upes labajā krastā. Pilskalnu klāj vairāk nekā 20 skābarži, ir labi saglabājušās nogāzes un plakuma malas. Savukārt apmetnes teritoriju lielākoties sedz pilsētas apbūve, infrastruktūra un saimniecības platības. Kopumā Grobiņas pilskalns un senpilsēta glabā liecības par, iespējams, senāko Latvijas pilsētu, kura apdzīvota, sākot ar vidējo dzelzs laikmetu, un galvenokārt saistāma ar kuršu un skandināvu ieceļotāju līdzās pastāvēšanu laikā no 7.-9.gs.
Priediena senkapi slēpj aptuveni 2000 uzkalniņu, kur katrā var būt guldīti vairāki cilvēki – senās Grobiņas iedzīvotāji kurši un skandināvu ieceļotāji, kas šeit mituši no 7. – 9.gs. Turklāt Priediena senkapi glabā unikālas liecības par šo skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanu vietējo kuršu kopienai.
| Apskates objekts daļēji pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie objekta atrodas stāvvieta, ir līdzena ieeja. Drupas var apskatīt vienā līmenī. Objektā nav pielāgotu labierīcību. |
Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi
Projekta gaitā veikta Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecība. Skatuve pārbūvēta, papildinot to ar transformējamu jumtu un izbūvējot aizskatuvi, labiekārtota arī viduslaiku pilsdrupu teritorija. Pils nogāzē pie Ālandes upes izbūvēta vaļēja koka terase ar kāpņu kaskādēm. No Pils ielas promenādes līdz Priedulājiem izbūvēta 2,5 kilometrus gara pastaigu taka, kas vijas gar pilsdrupām. Gar taku izvietoti informatīvi stendi un iekārtotas atpūtas vietas. Priedulājos iekārtota vieta laivu ielaišanai upē.
Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecības kopējās izmaksas ir 972 840,30 eiro. No tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 400 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija 59 729,43 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 513 110,87 eiro.
Projektu īstenoja Grobiņas novada pašvaldība.
Adrese
Lielā iela 56, Grobiņa, Dienvidkurzemes novads.
Darba laiks
Pieejams visu laiku.
Ieejas maksa
Bez maksas
Nokļūšanas iespējas
Ar personisko auto, velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu maršrutā “Liepāja (Siena tirgus) – Grobiņa Nr. 6912”, pietura “Pilskalns”
Svarīgi zināt
Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka ir piemērota, lai apmeklētāji pārvietotos ar kājām, velosipēdu, vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atpūtas kompleksa elpu iespējams izbaudīt arī ar laivu pa Ālandes upes ceļu.
Kontaktinformācija
PA “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs”
M. Namiķa iela 2B, Grobiņa, Dienvidkurzemes novads, LV-3460
+371 22024940
Runču ģimene iesaka:
Skaista vieta, kur vienuviet dzīvoja vikingi un kurši, viens no otra pārņemot dažādo dzīvesveidu un kultūru. Tagad mierpilnā, ziedošā pastaigā fantāzijā var uzburt viduslaiku ainavu.
