Carnikavas ciems
Objekta apraksts
Carnikavas novada nemateriālais kultūras mantojums ir arī zvejniecības tradīcijas. Tās veidojušās jau kopš līvu zvejnieku ciemu sadzīves un vācu laikiem, kad zvejnieku nodokļi bija nēģu kubuls vai noteikts lašu skaits, līdz kuģu būves attīstībai 19. gadsimta un 20. gadsimta sākumā (līdz 1. Pasaules karam) un mūsdienām.
Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Carnikavas Novadpētniecības centrā, kas atklāts 2012. gadā, un tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851. gadā būvētajai zvejnieka un pārcēlāja mājām “Cēlāji”. Gar jūras līci senāk gāja zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, un pie “Cēlājiem” bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Šīs mājas iemītnieki pasažierus un kravas pāri upei pārvadāja līdz pat 19. gadsimta beigām. Ēkas oriģināls kā izcils 19. gadsimta Vidzemes zvejnieku sētas paraugs 1966. gadā pārvests uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Carnikavā atrodas unikālais dabas parks “Piejūra”, kas ir NATURA 2000 teritorija (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs) un ir trešais vecākais dabas parks Latvijā (dibināts 1962. gadā). Piejūras dabas parks piekļaujas piekrastei 38 km garumā; tas stiepjas no Rīgas jūras līča krasta Rīgas ziemeļos līdz Saulkrastu novadam, un izvietojies pa visu Carnikavas novada piekrastes teritoriju. Cauri dabas parka teritorijai stiepjas viens no Eiropas nozīmīgākajiem gājputnu migrāciju ceļiem.
Viena no Latvijas skaistākajām upēm Gauja jūrā ietek Carnikavā, un Gaujas upes grīva ir vienīgā no lielo upju grīvām Latvijā ar neskartu ainavu, turklāt vienīgā Latvijas lielo upju grīva, kurā nav izveidota osta. Šāda pieredze ir unikāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Gaujas grīva iekļauta īpaši aizsargājamā Piejūras dabas parka teritorijā, un jau gadsimtiem Gaujas grīvā ķerti nēģi. Senās nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas un metodes Carnikavā saglabātas līdz mūsdienām.
Svētku laukums ar promenādi pa Gaujas upes aizsargdambi piekļaujas Gaujas upei un veido kultūras un dabas mantojuma sinerģiju. Svētku laukumā atrodas latviešu tēlnieka Viļņa Titāna skulptūra “Atceroties” un stēla Lāčplēša ordeņa kavalieriem.
No Svētku laukuma ejot pa Gaujas upes aizsargdambja promenādi un šķērsojot tiltiņu pār Vecgauju, var nokļūt līdz Carnikavas Novadpētniecības centram. Šajā posmā no promenādes un tiltiņa paveras skats uz Carnikavas zvejnieku mājvietu – Vecgaujas krastos līgojas noenkurotas zvejnieku laivas, pagalmā žūst zvejas tīkli un murdi, rosās zvejnieki. Dodoties pastaigā ļoti agrā rīta stundā, var pieredzēt, kā zvejnieki sēžas laivās un pa Vecgauju dodas zvejā uz Gaujas upi un jūru.
Apskates objekts daļēji pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Centrā atrodas speciāli marķēta stāvvieta viesiem ar kustību traucējumiem. Pieejama viena no divām ēkām, kurā atrodas mainīgā ekspozīcija. Iespējams doties pastaigā pa Gaujas promenādi. |
Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi
Projektā veikta Carnikavas Novadpētniecības centra paplašināšana (klēts ēkas un nojumes izbūve) ekspozīcijas izvietošanai, paplašināta arī novadpētniecības ekspozīcija jaunuzbūvētajā klēts ēkā. Izbūvēts Svētku laukums, apgaismots gājēju/velo celiņš pa Gaujas aizsargdambi jeb Gaujas promenāde, gājēju tiltiņš uz Carnikavas Novadpētniecības centru. Nodrošināti pieejami gida pakalpojumi Carnikavas novadā, tematisku koncertu un pasākumu sērija Carnikavas novadpētniecības centrā, izveidots vienots maršruts, kas sasaista Carnikavas novada centra kultūrvēsturiskos objektus.
Kopējās projekta izmaksas ir 1 534 306,90 eiro, no tām 706 642,50 eiro ir ERAF finansējums, 827 664,40 eiro valsts un pašvaldības finansējums.
Projektu īstenoja Carnikavas novada dome.
Adrese
Jomas iela 7, Carnikava, Carnikavas novads, LV-2163
Darba laiks
Svētku laukums, Gaujas promenāde un Novadpētniecības centra āra teritorija pieejama neierobežoti.
Novadpētniecības centra darba laiks:
Trešdiena-Piektdiena 10:00 – 16:00
Sestdiena, Svētdiena 11:00 – 15:00
Pirmdiena, Otrdiena – slēgts
Ieejas maksa
Ekspozīcijas apskate bez maksas.
Nokļūšanas iespējas
Ar kājam vai personīgo transportu (pieejama autosstāvieta), sabiedriskais transports no Rīgas (vilciens, autobuss), no Gaujas – ierīkots slips laivām.
Blogere Solveiga Kaļva iesaka:
Vai zini, kas ir Carnikavas lielākais lepnums? Nēģi! Carnikavā tiem var izsekot no senatnes cauri mūsdienām līdz pat futūristiskai nākotnei. Novadpētniecības centrā iepazīstama nēģu zvejas vēsture, pa ceļam uz promenādi abās pusēs joprojām čakli darbojas īsti zvejnieki, bet vairākās ciema vietās notverami virtuāli lidojošie nēģi. Nēģi nāk!