Siguldas Jaunā pils
Objekta apraksts
Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ko pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta 1937. gadā uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. Pils interjeram augstvērtīgumu piešķīra latviešu mākslinieki – Niklāvs Strunke, Vilis Vasariņš, Pēteris Teodors Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Ludolfs Liberts, Elerts Treilons.
11.–13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207.–1209. gadā. 17. gadsimta sākumā Poļu-Zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta, un pils teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā.
1780. gadā muiža nonāca Borhu dzimtas īpašumā. 1867. gadā Aleksandra Borha meita Olga kļuva par kņaza Dmitrija Kropotkina sievu, un Olgas pūrā bija Siguldas muiža. Laulībām sekoja Kropotkinu vasaras rezidences – Siguldas Jaunās pils – būvniecība, kas noritēja četrus gadus no 1878. līdz 1881. gadam. Būvdarbus vadīja būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm un “Jaundreļļu” saimnieks Pēteris Kūlis. Darbos iesaistīja vietējos amatniekus, kā arī izmantoja materiālus no tuvējās apkārtnes. Kņaziene Olga Kropotkina kā Siguldas patronese panāca dzelzceļa līnijas Rīga-Pleskava kursēšanu caur pilsētu un kūrorta izveidošanos, atbalstot tūrisma objektu un naktsmītņu attīstību. 1893. gadā Olgas dēls kņazs Nikolajs Kropotkins pārņēma pils un tās teritorijas pārvaldību, kā arī turpināja mātes iesākto, izveidojot bobsleja un kamaniņu trasi, minerālūdens ražotni un veicinot autotūrismu.
Pirmā Pasaules kara laikā 1917. gadā Siguldā atradās frontes līnija starp Vācijas un Krievijas armijām, un pils tika izlaupīta. Latvijas neatkarības pasludināšanai sekoja Agrārā reforma, un 1922. gadā Kropotkinu dzimta zaudēja īpašuma tiesības uz pili.
Valdība pili piešķīra Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai, kas 1923. gadā uzsāka ēkas atjaunošanu – ierīkoja pansiju, pasākumu telpas un atpūtas kompleksu.
1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā, un 1937. gadā pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna izstrādātā projekta noritēja otrā pils pārbūve. 1937. gada pārbūves projekta laikā pilī tika izveidots unikāls nacionālā romantisma interjers, kas saglabāts līdz mūsdienām un restaurēts laikā no 2017. līdz 2021. gadam.
Siguldas vēsturē izceļas 20. gs. 20.-40. gadi, kad Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils, piesaistot Siguldai Latvijas inteliģences un radošo aprindu uzmanību. Pilī jau kopš muižnieku laikiem bija viesojušās dažādas prominences, taču īpašu slavu tai piešķīra ievērojamu kultūras darbinieku rīkoti literāri vakari, balles, saieti, kongresi un jubilejas. Vasarās Latvijas literāti pili izmantoja atpūtai, un uzkavējās pansijā ilgāku laiku.
Pilī viesojušies pazīstami latviešu rakstnieki, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Jauno pili iecienīja ne tikai literāti – tajā viesojies ārlietu ministrs Vilhelms Munters, avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevēja Emīlija Benjamiņa, teātra dīva Lilija Štengele un citi.
Neilgi pēc Latvijas okupācijas pils kļuva par Latvijas PSR Tautas komisāru padomes – padomju Latvijas valdības – atpūtas namu, bet 1953. gadā par Padomju Savienības arodbiedrību centrālās padomes sanatoriju.
Pēc neatkarības atgūšanas pils apsaimniekošanu 1993. gadā uzņēmās Siguldas pilsētas dome, 2003. gadā ierīkojot pilī domes mājvietu.
| Apskates objekts daļēji pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Netālu no ieejas ir speciāli marķēta stāvvieta viesiem ar kustību traucējumiem. Ar pacēlāja palīdzību iespējams nokļūt ēkas pirmajā stāvā. Pilī atrodas pielāgotas labierīcības. |
Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi
No 2017. līdz 2021. gadam noritēja pils restaurācija, atjaunojot 1937. gadā izveidoto interjeru, apdari un fasādes, saglabājot nesošās konstrukcijas un ēkas plānojumu. Pārbūves laikā pils tornī izbūvētas kāpnes, kas savieno pagrabstāvu ar pirmo stāvu. Pēc restaurācijas pilī iekārtota ekspozīcija par pils vēsturi.
Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas izmaksas ir 5,9 miljoni eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1 395 932,19 eiro, 499 999,50 eiro – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, pārējās izmaksas segtas no valsts un pašvaldības budžeta.
Projektu īstenoja Siguldas novada pašvaldība.
Adrese
Pils iela 16, Sigulda, LV-2150
Darba laiks
Darbdienās un brīvdienās 9.00 – 19.00
Ieejas maksa
- Pieaugušajiem 3,50 eiro
- Skolēniem studentiem, pensionāriem 3,00 eiro
- Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, uzrādot siguldieša ID karti, invalīdiem, bāreņiem, žurnālistiem 2,00 eiro
- Ģimenes biļete 7,50 eiro
- Ģimenes biļete Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, uzrādot siguldieša ID karti 4,50 eiro
- Kompleksā biļete Jaunās pils un Livonijas ordeņa pils apmeklējumam 4,50 eiro
- Kompleksā biļete Jaunās pils un Livonijas ordeņa pils apmeklējumam skolēniem, studentiem un pensionāriem 3,50 eiro
Nokļūšanas iespējas
Siguldas Jaunā pils atrodas Siguldas pils kvartālā. Netālu ir divi plaši stāvlaukumi.
Svarīgi zināt
Iekštelpās apskatāma ekspozīcija, kas vēsta par pils un Siguldas vēsturi. Pilī ir pieejamas aprīkotas telpas māksliniekiem izstāžu veidošanai, greznajās pils svētku zālēs noritēs koncerti un literārie lasījumi. Siguldas Jaunā pils ir daļa no radošā Siguldas pils kvartāla, kur jau vairākus gadus darbojas virkne radošo amatnieku, kas gan šeit uz vietas rada savu produkciju, gan savas amata prasmes māca un nodod tālāk plašākai auditorija.
Kontaktinformācija
Blogere Zane Eniņa iesaka:
Kad aplūkots Siguldas Jaunās pils nacionālā romantisma stila interjers, laiks iziet ārā uz kādas no pils terasēm, no kurām paveras krāšņs skats uz Gaujas senleju un iepretim esošajām Livonijas ordeņa pilsdrupām. Vietēji saka, ka uz pirmā stāva terases iznākot īpaši skaistas Instagrama bildes.
