Kultūras un dabas mantojuma objektu Informatīvā kampaņa “Atrastā Latvija”

Vairāk nekā sešus simtus gadu vecais ceļš no Ludzas līdz Daugavpilij ved ceļojumā pa Latgali – Māras zemi –, kur seno latgaļu mitoloģija savijas ar stipro katoļu ticību un Rīteiropas vērtībām. Ceļš iezīmē Ludzu kā stipro Livonijas robežu sargātāju, Preiļus kā romantisko un grezno grāfu Borhu patvērumu un Daugavpili kā cietoksni, kas atvairījis pat Napoleona armijas uzbrukumu.

Ceļš, kura pirmsākumi meklējami 14. gadsimtā, simbolizē vietu, kur kultūra, zinātne un politika ieguvušas jaunu, būtisku nozīmi. Te radies Bībeles tulkojums, veidojušās pirmās latviešu skolas, darbojušās brāļu draudzes un hernhūtieši, dzīvojuši latviešu kultūras, zinātnes un sabiedriskie darbinieki.

17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs spēja attīstīt ražošanu un izveidot tādu kuģu būvi, lai varētu tirgoties teju visā pasaulē. Šodienas Jēkaba ceļš sākas Alsungā, vijas caur hercoga Jēkaba dzimto Kuldīgu un turpinās līdz Jelgavai kā hercogistes galvaspilsētai.

Līvu zemes ceļš gar jūras malu savienojis Ventspili ar Salacgrīvu vismaz kopš 16. gadsimta. Te vienus ceļus ar senajiem kuršiem un latgaļiem staigājot, līvu valoda nemanot ieaudusies latviešu valodā, paliekot vienmēr klātesoša.

Uz ceļa, kas radies pirms vairāk nekā sešiem gadu simtiem, uzlēkusi un norietējusi Livonijas varenība, dzimis un atdzimis Latvijas karogs un Cēsu kaujās 1919. gadā izcīnīta Latvijas brīvība.  1989. gada 23. augusta vakarā Baltijas ceļā stājās vairāki simti tūkstoši latviešu, lai, sadodoties rokās ar igauņiem un lietuviešiem, visai pasaulei parādītu savu gribu būt brīviem.

Galvenais ūdensceļš, centrālā artērija, saite ar citām tautām un kultūrām, bet varbūt vēl vairāk pašiem ar savējo. Kā atzars ceļam „no varjagiem uz grieķiem” upe kā tirdzniecības ceļš uzplauka vikingu laikā, laika gaitā kļūstot arī par cīņu vietu un iemeslu, preču vedējiem kalpoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.

Ceļš Latvijas rietumu piekrastē no Bernātiem caur Liepāju, Grobiņu, Vērgali līdz Pāvilostai stāsta par alkām pēc brīvības un vēlēšanās izzināt plašo pasauli aiz horizonta. Te jau pirms tūkstoš gadiem mājojuši senie jūras braucēji kurši, te savu patvērumu 1919. gadā guva tikko dzimušās Latvijas pirmā pagaidu valdība, te savas brīvības dziesmas festivālā “Liepājas Dzintars” izdziedāja latviešu mūziķi.